Ģeogrāfiskā karte

Morningtona sala (Mornington Island)

Morningtona salas (en) vai Kunanā (lbz) ir sala Austrālijas ziemeļos, Karpentārija līcī, Velzlija salu grupas lielākā sala. Administratīvi ietilpst Kvīnslendas pavalstī, kur ietilpst Morningtonširas pašvaldībā. Vienīgā apdzīvotā vieta ir Gununas pilsētiņa salas dienvidos. Lielākā daļa salas iedzīvotāju pieder aborigēnu lardilu tautai. Visa salas teritorija un apkārtējā akvatorija ietilps Tuvitu/Budžimullas iezemiešu aizsargājamā teritorijā.

Salu 1802. gadā nokartēja britu jūrasbraucējs un kartogrāfs Metjū Flinderss un nodēvēja to, tāpat, kā visu salu grupu, par godu Madrasas gubernatoram Ričardam Velzlijam, jaunībā zināmam kā grāfam Morningtonam (Richard Wellesley, 1st Marquess Wellesley, Earl of Mornington).

Ģeogrāfiskā karte - Morningtona sala (Mornington Island)

Ģeogrāfiskais platums / Ģeogrāfiskais garums : 16° 33' 1" S / 139° 24' 1" E | Laika josla : UTC+10 | Valūta : AUD | Telefons : 61

Ģeogrāfiskā karte - Morningtona sala

Google

Ģeogrāfiskā karte - Morningtona sala

Google Earth

Ģeogrāfiskā karte - Morningtona sala

Bing

Ģeogrāfiskā karte - Morningtona sala

Nokia

Ģeogrāfiskā karte - Morningtona sala

OpenStreetMap

Ģeogrāfiskā karte - Morningtona sala

Esri.WorldImagery

Ģeogrāfiskā karte - Morningtona sala

Esri.WorldStreetMap

Ģeogrāfiskā karte - Morningtona sala

OpenStreetMap.Mapnik

Ģeogrāfiskā karte - Morningtona sala

OpenStreetMap.HOT

Ģeogrāfiskā karte - Morningtona sala

OpenTopoMap

Ģeogrāfiskā karte - Morningtona sala

CartoDB.Positron

Ģeogrāfiskā karte - Morningtona sala

CartoDB.Voyager

Ģeogrāfiskā karte - Morningtona sala

OpenMapSurfer.Roads

Ģeogrāfiskā karte - Morningtona sala

Esri.WorldTopoMap

Ģeogrāfiskā karte - Morningtona sala

Stamen.TonerLite

Zeme (teritorija) - Austrālija


Austrālijas karogs

Austrālija (en), oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē. Pēc platības tā ir sestā lielākā valsts pasaulē. Austrālija ir vienīgā valsts pasaulē, kuras teritorija aizņem visu kontinentu. Austrālijā ietilpst arī Tasmanija un vairākas mazākas salas Indijas un Klusajā okeānā. Kopš 1933. gada Austrālijas valdība ir izteikusi teritoriālas pretenzijas uz Austrālijas Antarktisko Teritoriju. Austrālijas tuvākās kaimiņvalstis ziemeļos ir Indonēzija, Austrumtimora un Papua-Jaungvineja, ziemeļaustrumos — Zālamana Salas, Vanuatu un Jaunkaledonija, bet dienvidaustrumos — Jaunzēlande.

Vairāk nekā 42 000 gadus Austrālijas pamatiedzīvotāji bija aborigēni. Pirmie eiropieši, kuri 1606. gadā sasniedza Austrālijas krastus, bija nīderlandiešu jūrasbraucēji. Austrālijas austrumu pusi 1770. gadā savā pakļautībā pārņēma Lielbritānijas Karaliste, nosaucot to par Jaundienvidvelsu. Tur briti izveidoja izsūtīto noziedznieku koloniju. 19. gadsimta laikā briti kolonizēja visu Austrāliju. 1851. gadā Austrālijas dienvidaustrumos tika atrasts zelts un sākās zelta drudzis, tādēļ iedzīvotāju skaits īsā laikā pieauga trīs reizes. , apvienojoties sešām kolonijām, tika dibināta Austrālijas Savienība.

Ģeogrāfiskā karte - Austrālija